8. oktobris vēsturē: Horvātijā svin Neatkarības dienu

08.10.2024 05:54 | Horvātija

Foto: Pixabay.com

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/wikipedia.org

Horvātija ir Eiropas savienības visjaunākā valsts - 2013. gada 1.jūlijā Horvātijas Republika oficiāli kļuva par apvienotās Eiropas pilntiesīgu dalībnieku.

Horvātijas galvaspilsēta ir Zagreba. Ziemeļos tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju, ziemeļaustrumos ar Serbiju, austrumos ar Bosniju un Hercegovinu, dienvidaustrumos ar Melnkalni, bet dienvidos - ar Adrijas jūru.

Reklāma

Romas impērijas laikā mūsdienu Horvātijas teritorija bija sadalīta starp Dalmācijas un Panonijas provincēm. 293. gadā imperators Diokletiāns savā dzimtajā Salonas pilsētā (tagad Splita) pavēlēja celt milzu pili, kas kļuva par imperatora rezidenci. 7. un 8. gadsimtā Horvātiju ieņēma avāri un slāvi. 1102. gadā Horvātija tika apvienota personālūnijā ar Ungāriju. No 1420. līdz 1797. gadam Dalmācija un Istrija bija Venēcijas republikas sastāvā.

Pēc Ungārijas sakāves 1526. gada Mohāčas kaujā Horvātija nokļuva Hābsburgu monarhijas pakļautībā. Līdz 1699. gadam lielākā daļa Horvātijas bija Osmaņu impērijas pakļautībā. Pēc Austroungārijas sabrukuma 1918. gada decembrī izveidojās Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalsts. Dalmācijas lielākās pilsētas Rijeka un Zadara starp kariem bija Itālijas teritorijā. Otrā pasaules kara laikā 1941. gada aprīlī Horvātijā iebruka vācu, itāļu un ungāru karaspēks, okupētajā teritorijā izveidojās Horvātijas Neatkarīgā valsts, kuras sastāvā iekļāva arī Bosniju un Hercegovinu.

Pēc Otrā pasaules kara tā bija Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (DSFR) sastāvā. 1991. gada 25. jūnijā Zagrebā Horvātijas parlaments pasludināja Horvātijas valsts neatkarību un 8. oktobrī tā tika deklarēta.

Par Horvātijas milzīgo kultūras mantojumu liecina seši Pasaules kultūras mantojuma objekti un astoņi nacionālie parki. Horvātijas kultūrbagātība atspoguļo arī tās dažreiz nemierīgo vēsturi, sākot ar Romas impērijas laiku un vēlāk ar atrašanos uz Austroungārijas un Osmaņu impērijas robežām.

Horvātu virtuvei raksturīgi tādi ēdieni kā uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar papriku. Horvātija ir slavena arī ar savu vīnu, jo vīnkopības tradīcija aizsākusies tālā senatnē.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

KOMENTĀRI
|

KOMENTĀRI Pagaidām vēl neviens komentārs nav saņemts!

Horvātija

Citi raksti par šo tēmu:

Splita vēlas likt punktu ballītēm (03.11.2024)

Pavārs no Latvijas triumfē starptautiskajā gastronomijas konkursā «Cupi's Spoon» (30.10.2024)

8. oktobris vēsturē: Horvātijā svin Neatkarības dienu (07.10.2019)

Horvātijas lidsabiedrība svin 35. dzimšanas dienu (21.09.2024)

Horvātijas piekrastē deg meži un tiek evakuēti tūristi (01.08.2024)

SADAļU ATBALSTA:

Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:

GASTRO TŪRE UZ MOLDOVU

AL SVETS

Tiešais lidojums, aizraujošas ekskursijas, kā arī kolekcijas vīnu, melno ikru, konjaka un riekstu ievārījuma degustācijas, un vēl viena valsts, lai | Skatīt vairāk

Garšas, kas atklāj Rēzekni

Rēzeknes pilsētas TIC

Rēzekniešiem piemīt unikāla spēja smelties iedvesmu no pasaules tendencēm, piešķirt tām “odziņu”, padarīt tās unikālas. Ielūkojies Rēzeknes | Skatīt vairāk