Pasaules vēstures liecinieki, kas gaida ciemos Lieldienu brīvdienās

Autors: Novatours.lv
Avots: Novatours.lv

Pavasaris roku rokā nāk ar dabas mošanos un gadskārtu svinībām Lieldienām. Laikā, kad dienas pamazām kļūst arvien garākas un saule lutina arvien dāsnāk, nepacietīgākie vasaras mīļi steidz pavasara brīvdienas baudīt ārvalstīs, kur valda patiess vasaras siltums. Tūroperators “Novatours” dalās ar ieteikumiem, kurp doties Lieldienu brīvdienās un ko vērts iekļaut aktivitāšu plānā.

Laikā, kad Latvijā pavasaris sper pirmos soļus, vasarīgs siltums rodams Turcijā, Ēģiptē, Kanāriju salās - vēstures mantojuma bagātas valstīs, kas ļauj apvienot bezrūpīgu atpūtu un izzinošas aktivitātes.

Reklāma

Vasaras lutinātās valstis nemainīgi gādā par mierpilnu atpūtu pludmalē, tomēr ne tikai to tās var piedāvāt. To azotē slēpjas varens mantojums dažādu vēstures liecinieku, kas katrs aicina ciemos izzināt to personīgāk.

Turcija, Antālija - Aspendosa

Aspendosā, kas atrodas 49 km uz austrumiem no Antālijas, ir līdz mūsdienām vislabāk saglabājies antīkais teātris. Teātri II gs. uzcēla Marka Aurēlija valdīšanas laikā. Tā sienu akustiku pat šodien apbrīno pasaules līmeņa dziedātāji, kas šeit uzstājas. Teātrī ir 15 000 skatītāju vietas, 39 rindas un katras tās garums ir 96 metri. Kā vēsta leģenda, teātri uzcēlis arhitekts, kurš sapņojis par sievu iegūt Aspendosas cara meitu Semiramidu. Redzot, cik lielu slavu teātris atnesis pilsētai, cars atļāvis meitai ar viņu precēties.

Antālijas romiešu teātri iespaidīgu dara tā 315 pēdu augstums. Teātris ir tik masīvs, ka viesi, kas tajā ciemojas, jūtas vēstures dvesmas pārņemti.

Teātris joprojām piedzīvo aktīvu kulturālo dzīvi un ik kadu dod mājvietu daudziem pasākumiem, to skaitā, Starptautiskajam operas un baleta festivālam.

Ēģipte, Hurgada - Gīzas piramīdas

Par senās ēģiptiešu valsts dibinātāju uzskata Džoseru (2700. gads p.m.ē.). Īpaši slavenu seno valsti padarīja ceturtās dinastijas faraoni – piramīdu cēlēji. Vislielākās piramīdas slejas Gizā. Šādā veidā senie ēģiptieši, kuri faraonus uzskatīja par starpniekiem starp Ēģipti un dievu, rūpējās par savu valdnieku pēcnāves labklājību. Lai šo mērķi sasniegtu, viņi ieguldīja daudz spēka un līdzekļu (līdzās faraona mūmijai tika novietoti arī dārglietu kalni). Rūpējoties par mirušo faraonu ķermeņiem, ēģiptieši veica milzīgu zinātnisku atklājumu – izgudroja paņēmienu, kā pasargāt ķermeni no satrūdēšanas. Vislielākā ir faraona Heopsa piramīda, kas ir 147 metrus augsta. Piramīdas celtniecībai tika izlietoti 2,5 milj. kaļķakmens bloku, kas svēra gandrīz 15 tonnas. Hafrēna un Mikerīna piramīdas ir pieticīgākas, taču tikpat grandiozas. Tikpat noslēpumaina ir majestātiskajām Gizas piramīdām līdzās esošā Lielā Sfinksa (ar lauvas ķermeni un karaliski rotātu cilvēka galvu). Pagaidām vēl nav zināms, kad tikusi izveidota šī Ēģiptē lielākā statuja. Valda uzskats, ka tā simbolizē valdnieka savienību ar dievu Ra.

Ēģipte, Šarm Eš Šeiha - Mozus kalns un Sv. Katrīnas klosteris

Vidējo Austrumu reģionā atrodas četri svētie kalni. Viens no tiem ir Sinajas kalns jeb Mozus kalns, kas ir ļoti iecienīts svētceļojumu centrs. Katru nakti tūkstoši svētceļnieku pa zvaigžņu gaismas apmirdzētu taku dodas augšup svētajā virsotnē, kurā, kā vēstīts Bībelē, Mozus no Dieva saņēmis rakstu plāksnes ar desmit baušļiem.

Mozus kalna virsotne (2285 m) sasniedzama pēc intensīva triju stundu ilga astoņu kilometru gara gājiena. Ir jāpagūst līdz saullēktam, jo, kā stāsta mūki, ja saules lēktu sagaida Mozus kalna virsotnē un sajūt svētību un pazemību, tad visi grēki tiek piedoti.

Pēc saules lēkta sākas kāpiens lejup, kur sagaida Sv. Katrīnas klosteris. Šis klosteris ir pasaulē senākais grieķu pareizticīgo klosteris, kas darbojas arī mūsdienās. Tieši šeit ir iespēja ieraudzīt ne vien Sv. Katrīnas mirstīgās atliekas, bet arī Bībelē minēto nedegošo krūmu. Šī krūma uguns liesmās Dievs pirmo reizi parādījās pravietim Mozum. Sv. Katrīnas klosterī glabājas un tiek pētītas vairāk nekā 2000 ikonu, 3000 rokrakstu, dokumentu, grāmatu, rituālos izmantojamo baznīcu piederumu.

Kanāriju sala Tenerife - Guimaras piramīdas

Seno Tenerifes iedzīvotāju guanču pirms tūkstošiem gadu celtās piramīdas ir ļoti līdzīgas citu seno civilizāciju piramīdām Meksikā un Peru. Līdz šim nav noteikts precīzs piramīdu vecums. 1990. gadā par tām sāka interesēties slavenais norvēģu zinātnieks Tūrs Heijerdāls, kurš ar burinieku „Ra” pārpeldēja Atlantijas okeānu. Viņš Tenerifē nodzīvoja daudzus gadus un ir ļoti daudz paveicis piramīdu izpētes labā. Pateicoties Heijerdālam, ir izveidots Gjumeru piramīdu etnogrāfiskais parks.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Pavasara ceļojumi