Avots: Eiropa.lv/bootsnall.com
Starp skarbajiem izdedžu ceļiem, kas šķērso maiju ciematu Sanhuana Čamula (Meksikā), atrodas pelēka četrstāvu ēka, kas plešas pāri citām. Vīrs, kam šī ēka pieder, ir kokakolas izplatītājs.
Šī ēka ir nevis korporatīvā imperiālisma, bet gan vietējo iedzīvotāju reliģiozuma apliecinājums.
Sahuanā Čamulā, kas ir izolēta apmetne Dienvidmeksikas Čiapas kalnienēs, kokakola tiek dzerta gandrīz nepārtraukti, jo vietējie uzskata, kas šis dzēriens izdzen ļaunos garus. Tradicionāli šo uzdevumu veica vietējā ražojuma kandža saukta par “posh” – sūrs, ugunīgs un pamatīgi reibinošs dzēriens, kas tika darināts no cukurniedrēm. Tagad, saistībā ar aizvien pieaugošo cīņu pret alkoholismu, vietējie maiji ir pieņēmuši kokakolu kā alternatīvu grādīgajam sātana izdzinējam.
Čiapā dzīvo aptuveni viens miljons maiju, katra maiju komūna ir atšķirīga, tai piemīt atšķirīgas tradīcijas, valoda, ticības.
Maiji ir vieni no pasaules ilglaicīgajām un noturīgākajām pamatiedzīvotāju grupām. Radušies ģeniālā civilizācijā, kas aptvēra Dienvidmeksiku, Gvatemalu un rietumu Hondurasu, viņi ir senas filozofijas par dabu, garīgumu un laiku pārmantotāji. Maijiem izdzīvot ir palīdzējusi māksla, mīti un dejas.
Lielākoties maiju filozofija ir neatgriezeniski sajaukusies ar Eiropas iebrucējiem, kas ieradās reģionā 16. gadsimtā. Maiju ciematos šodien iespējams novērot krāsainu šamanisma un Spānijas katolicisma sajaukumu. Sanhuanā iespējams vērot neparastus rituālus, kas atsauc atmiņā civilizācijas pagātni.
Čamulas Katoliskā baznīca ir izgreznota ar lieliem, krāsainiem karogiem. Laukumu pie baznīcas ir ieņēmuši tirgotāji, piedāvājot dažādus augļus, dārzeņus, tekstilijas, mačetes un sadzīves priekšmetus. Vīrieši stāv dažāda lieluma grupās, smēķējot un sarunājoties, ietērpušies melnos vilnas pončo sauktos arī par “chuhs”. Vienas vīriešu grupas donu cepurēs plīvo daudzkrāsainas lentes – viņi ir ciemata vecākie. Krāsas uz šo vīriešu cepurēm simbolizē tās pilsētas daļas, pār kurām viņi atbild.
Sociālā struktūra Čamulā ir hierarhiska, patriarhāla un balstīta uz kārtu sistēmu. Zemāko kārtu uzdevumos ietilpst, piemēram, rituālā dejošana, kamēr augstāko kārtu pienākumi ir apjomīgāki, piemēram, svinību organizēšana. Galvenais atalgojums par šo pienākumu pildīšanu ir paaugstinātais sociālais statuss. Vienīgā atšķirība ir policista pienākums – kaunpilns uzdevums, kuru parasti veic bijušie noziedznieki.
Baznīcas iekšiene ir krēslaina, to apgaismo vienīgi sveces. Degoši trauki izplata biezus, saldi smaržojošus dūmus. Grīdu klāj priedes skujas; sienas ir izrotātas ar palmām un baltiem ziediem. Istabu piepilda cilvēki. Daži skaita lūgšanas, citi dzied, vēl citi līgojas arfu un ģitāru izplatīto neparasto skaņu ritmos. Ap vienu no ciemata šamaņiem ir izveidojies cilvēku pūlis. Šamanis plaukstās tur lielu, plankumainu vistu. Vistai izdodot nemierīgas skaņas, pūlis sāk plati smaidīt. No šamaņa rokām nāk nāve un putna kakls tiek pilnībā pārgriezts, tā spārniem plandoties izmisīgā, nervozā enerģijā.
Visrosinošākā maiju mantojuma manifestācija ir šamaņu medicīnas sistēma, kas ietver dziedāšanu, dejošanu, dramatiskus rituālus un dzīvnieku upurēšanu. Senie gari dzīvo svētās upēs, mežos un kalnos Čamulas apkārtnē. Pat Kristietības teoloģijā tik ļoti iecienītais krusta simbols ir tikai un vienīgi maiju uzskata atainojums. Maiju reliģijā krusts nesimbolizē Kristu, tas ir ļoti sens simbols, kas maijiem pastāvēja jau pirms eiropiešu ierašanās. Krusts maijiem simbolizē Ceibas koku; koku kā pasaules centru.
Vienalga, vai stājoties pretim 16.gadsmita katolicismam vai 21.gadsmita patērētāju sabiedrībai, maiju antīkā reliģija noturēsies tikpat ilgi kā tās zeme un cilvēki.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.