Autors: Solvita Brence
Avots: www.rdpad.lv
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti veica izpēti, lai precizētu 2012.gadā definētās Rīgas aglomerācijas robežas. Pētījuma ietvaros analizētas jaunākās iedzīvotāju darba un mācību svārstmigrācijas iezīmes.
Pētījuma rezultāti ļāva noskaidrot Rīgas pilsētas ietekmes areālu, ko raksturo apdzīvoto vietu savstarpējās saiknes un mijiedarbība starp Rīgu un citām pašvaldībām aglomerācijas robežās. Tāpat tika analizēta Rīgas aglomerācijas teritoriālā struktūra un tās pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo robežu precizēšanas izpēti.
Šis pētījums nepieciešams jauno Rīgas pašvaldības un Nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei periodam pēc 2020.gada. Rīgas aglomerācija 2017.gadā aizņem par 299 km2 jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012.gadu. Savukārt aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%. Neskatoties uz to, Rīgas aglomerācija pēc iedzīvotāju skaita un aizņemtās platības ir lielākais šāda veida funkcionālais reģions Baltijā. 2017.gadā Rīgas aglomerācijā ietilpst arī republikas nozīmes pilsētas Jelgava un Jūrmala, kas veido savstarpēji integrēto funkcionālo reģionu ar 1 070 201 iedzīvotājiem un 7 596,6 km2 lielu platību. Salīdzinot ar 2012.gadu, Rīgas aglomerācija izpletusies Skaistkalnes virzienā, kā arī Ogres novadā, iekļaujot Suntažu un Ķeipenes pagastu. Tāpat aglomerācijas teritorija nedaudz pieaugusi Cēsu virzienā, iekļaujot Drabešu pagastu.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2017.gada Ekonomikas pārskatā par Latviju ir norādījusi, ka Rīgai un Pierīgas reģionam ir milzīgs potenciāls Latvijas tautsaimniecības izaugsmē, kas diemžēl pilnībā netiek izmantots. Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ir uzsvērts, ka būtiska nozīme Rīgas starptautiskās konkurētspējas veicināšanā ir sadarbībai ar aglomerāciju veidojošām pašvaldībām. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments uzskata, ka starp Rīgas pilsētu un aglomerācijā ietilpstošajām pašvaldībām jāatrod veiksmīgas sadarbības formas, lai risinātu tādus jautājumus, kā publisko pakalpojumu nodrošinājums, sociālās un inženiertehniskās infrastruktūras apsaimniekošana, sabiedriskā transporta integrēta attīstība, publiskās ārtelpas un piepilsētas mežu apsaimniekošana, kā arī citus jautājumus.
Pētījums par Rīgas aglomerācijas robežu precizēšanu ir pieejams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrētajā vietnē www.sus.lv sadaļā Pētījumi.
Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ir pieejama Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā www.rdpad.lv sadaļā Stratēģija.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
