Latvija un Baltkrievija apsver biežākus lidojumus starp abām valstīm; tostarp lidojumus uz Liepāju

Autors: Aivis Vincevs
Avots: Satiksmes ministrija

Apmeklējot starptautisko lidostu “Rīga” un nacionālo aviokompāniju “AirBaltic” komisijas pārstāvji vienojās, ka ir reālas iespējas palielināt reisu skaitu starp Latvijas un Baltkrievijas lidostām, īpaši ņemot vērā Liepājas lidostas potenciālu. Komisija uzskata, ka jāizmanto perspektīvas attīstīt kravu aviopārvadājumus, tajā skaitā no Eirāzijas. Transporta jomā komisija vienojās ciešāk sadarboties arī informācijas apmaiņā par dzelzceļa elektrifikāciju abās valstīs, kā arī popularizēt pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu reisā Minska – Rīga. Bez tam notika vienošanās turpināt kopīgu darbu pie pārvadājamo kravu apjoma palielināšanas reisā Baltkrievija – Latvija, kā arī piesaistīt papildu tranzīta kravas. Līdz šā gada augusta beigām savienojumā ar Baltkrieviju pa VAS “Latvijas Dzelzceļš” infrastruktūru pārvadāti septiņi miljoni tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravas, kas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 63 procentiem.

Komisijas pārstāvji sēdes laikā pārrunāja arī citus jautājumus divpusējās sadarbības veicināšanai tirdznieciski ekonomiskās sadarbības, mežsaimniecības, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citās jomās.

Reklāma

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Uldis Augulis norāda: “Transporta, tranzīta un loģistikas nozare ir viena no svarīgākajām mūsu sadarbības jomām. Īpaši sekmīgi sadarbības rezultāti ir dzelzceļa jomā. Aktīvi strādājam tieši Eirāzijas pārvadājumu attīstības sekmēšanā un nostiprināšanā. Šovasar parakstīju vienošanos par jaunu transporta koridoru – no industriālā parka Baltkrievijā uz Latvijas ostām un pretējā virzienā.”

Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks: “Latvijas un Baltkrievijas attiecības attīstās dinamiski daudzos jautājumos. Baltkrievija piešķir īpašu nozīmi labām kaimiņattiecībām ar Latvijas Republiku, it īpaši savstarpēji izdevīgai sadarbībai ekonomikas un zinātniski tehniskās jautājumos. Sasniegtās un parakstītās vienošanās ielikušas ilgtermiņa pamatu turpmākai sadarbībai.”  

Savukārt 5. septembrī notika arī Latvijas – Baltkrievijas Tūrisma darba grupas sanāksme, kurā tika akcentēta tūrisma nozares nozīmība abu valstu ekonomikā un panākta vienošanās par ciešāku sadarbību šajā nozarē, īpaši izceļot darījumu tūrismu kā potenciālu sadarbības virzienu.

Vienlaikus Latvijas un Baltkrievijas tūrisma nozares pārstāvji vienojās par kopīgu sadarbību informatīvo pasākumu un mārketinga aktivitāšu īstenošanā, gatavojoties Eiropas hokeja čempionātam 2021. gadā. Puses atzina, ka Eiropas hokeja čempionāts ir lieliska iespēja gan Latvijai, gan Baltkrievijai veicināt abu valstu starptautisko tēlu un sekmēt tūrisma attīstību. Čempionāta norises laikā plānots arī palielināt avioreisu, autobusu un dzelzceļa reisu skaitu.

Vakar norisinājās arī Latvijas – Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padomes sēde, kuras līdzpriekšsēdētāji ir abu valstu dzelzceļu vadītāji, tādēļ sēdes dienaskārtībā īpaši nozīmīga loma bija sadarbībai transporta un loģistikas nozarē. Sēdes laikā tika uzsvērti līdzšinējās sadarbības pozitīvie rezultāti, īpaši augstu vērtējot VAS “Latvijas dzelzceļa” pārstāvniecības atvēršanu Minskā pagājušajā gadā. Tas ļāvis attīstīt sadarbību gan dzelzceļa uzņēmumu starpā, gan veidot jaunas partnerības ar Baltkrievijas uzņēmumiem, kuriem ir interese pārvadāt kravas caur Latvijas ostām. Baltkrievijas dzelzceļš arī pozitīvi vērtēja Latvijas virzību dzelzceļa elektrifikācijas veikšanā, norādot, ka pēdējos gados arī Baltkrievijā veikta trīs nozīmīgu posmu elektrifikācija un turpmākā dzelzceļa elektrifikācija tiek skatīta 2021. – 2025. gada dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna ietvaros.

Līdzšinējā sadarbībā Baltkrievijas dzelzceļš augstu novērtēja kopīgi izstrādātā kravas ekspresvilciena Minska - Rīga darbību, kura ietvaros jau pārvadāts 101 vilciens ar 181 tūkstoti tonnu kravu. Baltkrievu kolēģi atzinīgi novērtēja gan vilciena tarifu politiku, gan sasniegto pārvadājuma laiku – sākotnēji plānoto 28 stundu vietā, tas pilnu maršrutu veic ātrāk nekā diennaktī.

Lietišķās sadarbības padomes sēde ietvaros plaša diskusija tika veltīta arī autopārvadājumu attīstībai starp abām valstīm, iezīmējot potenciālos problēmjautājumus, kas skar robežšķērsošanas iespējas un to kapacitāti, kā arī vīzu jautājumus. Kontekstā ar šo jautājumu Latvijas puse sniedza informāciju par Latvijas-Baltkrievijas robežas tuvumā plānotā Pāternieku loģistikas mezgla attīstību, kas dos iespēju attīstīt efektīvus pārrobežu pārvadājumus, nodrošinot kvalitatīvu un atbilstošu infrastruktūru.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.