Autors: Dabas aizsardzības pārvalde
Avots: www.daba.gov.lv
Daugava ar šķietami rāmo
tecējumu gadu tūkstošos paveikusi titānisku darbu, radot unikālu ieleju,
kas ikvienam sniedz neaizmirstamus ceļojuma iespaidus. Aizsargājamo
ainavu apvidus “Augšdaugava” piedāvā plašas iespējas atpūtai pie dabas.
Teritoriju var iepazīt, pārvietojoties pa Daugavas krastos esošajiem
ceļiem, takām, braucot ar laivām vai plostu pa upi vai apmeklējot skatu
torņus tās tuvumā.
Iespaidīgas ainavas uz Daugavu un pilsētu paveras no Priedaines skatu torņa, kas uzcelts pie Daugavas Krāslavā.
Kopš 2015.gada rudens iespēja
lūkoties uz Daugavas senlejas ainavu – mežiem, laukiem, ceļiem, dota arī
upes kreisā krasta apceļotājiem. Daugavpils novada Vecsalienas pagasta
Vītiņos slejas Dabas aizsardzības pārvaldes būvēts 20m augsts
Lazdukalna skatu tornis. Pašas likteņupes klātbūtne, it īpaši mazūdens
periodā, tikai nojaušama, - tā paslēpusies skatam aiz daudzajiem mežu
ielokiem. Tomēr skats ir apburošs un tik atšķiras no Vasargelišķu un
Priedaines skatu torņu apkārtnē redzētā!
Krāslavas novada Kaplavas pagastā
zirgu sētā „Klajumi” daudzina zirgkopības tradīcijas, atjauno
vēsturiskas koka ēkas un piedāvā pārgājienus ar zirgiem Augšdaugavā un
”Daugavas lokos”.. Turpat apmeklētājus gaida sīko asinssūcēju – Odu
taka.
Daugavas kreisajā krastā atrodami
daudzi klusi lauku dievnami, rakstnieka un ornitologa Kārļa Griguļa
piemiņas akmens, Salienes dižakmens, Poguļankas tilts, Červonkas pils ar
parku. Vecbornē un Lielbornē saglabājušās ēkas un parki no
vēsturiskajām muižām.
Teritorijā atrodami vairāki dabas pieminekļi – dižkoki, kā arī interesanti ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski veidojumi.
Jaunbornes bērzs muižas parkā ir
viens no ainaviskākajiem aizsargājamās dabas teritorijas bērziem, un tā
stumbra apkārtmērs ir sasniedzis 3,12 m. Faļtopu dižkadiķis ir viens no
lielākajiem Augšdaugavā - apkārtmērs pietuvojies vienam metram. Savukārt
Ķiploku dižvīksnas stumbra apkārtmērs sasniedzis 5,4 m robežu.
Sproģu avotcirku gravas ir
vienīgais šāda veida ģeoloģijas piemineklis dabas parka Daugavas loki”
teritorijā, kur aptuveni 1,5 km garā un līdz 35 m augstā Daugavas kreisā
pamatkrasta nogāzē, 70 – 450 m platā joslā ir izveidojies dziļu
erozijas gravu un aktīvu avotu sakopojums, kas ieslēpts nogāžu mežu
zaļajā lapotnē. Sproģu gravas veģetācijas laikā ir grūtāk pieejamas un
vizuāli nav tik labi pārskatāmas, nekā laikā, kad nav lapu biezā sega.
Atklājiet sev Daugavas kreisā krasta burvību, bet, dodoties ceļojumā uz pierobežu, neaizmirstiet paņemt līdzi pasi!
Papildinformācija:
Aizsargājamo ainavu apvidus
„Augšdaugava” teritorija aptver Daugavu un tās apkaimi posmā no
Baltkrievijas – Latvijas robežas līdz Daugavpilij. Teritorija nodibināta
1990. gadā un aizņem 52 098 ha lielu platību. „Augšdaugava”
izvietojusies Daugavpils novada Naujenes, Salienas, Vecsalienas un
Tabores pagastu teritorijā, kā arī Krāslavas novada Piedrujas, Kalniešu,
Ūdrīšu un Kaplavas pagastu teritorijā un daļēji - Krāslavas pilsētas
teritorijā.
Aizsargājamo ainavu apvidū
„Augšdaugava” ietilpst 1990. gadā izveidotais dabas parks „Daugavas
loki”, kas ietver 8 lielus Daugavas līkumus posmā no Krāslavas līdz
Naujenei: Adamovas, Skerškānu, Zvejnieku, Tartaka, Daugavsargu, Ververu,
Rozališku, Butišku un daļēji Elernes loku. Katra loka garums sasniedz 4
– 6 km. Dabas parka „Daugavas loki” platība ir 12372 ha. Teritorijas
unikalitāte novērtēta ne tikai Latvijas, bet arī pasaules līmenī. 2011.
gadā aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” ir iekļauts UNESCO
Pasaules mantojuma nacionālajā sarakstā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
