2022. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 9,3 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos pa Latviju, par 12,2 % vairāk nekā 2021. gadā un iztērēja 405,6 milj. eiro, par 35,6 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Lai arī kopējā Latvijas iedzīvotāju aktivitāte visa veida ceļojumos vēl nav sasniegusi pirms pandēmijas apjomus, tomēr 2022. gadā vērojams, ka iedzīvotāju vēlme doties vietējā tūrisma vairākdienu braucienos nostiprinās un pat pārsniedz 2019. gada braucienu skaita apjomu par 13,1 %.
Reklāma
Vienas dienas braucieni
2022. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 6,5 milj. vienas dienas ceļojumos, par 9,8 % vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 18,3 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Visbiežāk iedzīvotāji devās uz Rīgu, kas bija 1,1 milj. braucienu jeb 16,8 % no visiem vienas dienas ceļojumiem.
30 % no visiem iedzīvotāju ceļojumiem galamērķis bija Pierīgas reģionā, kur populārākās apmeklētās vietas bija Jūrmala (7,6 %), Ogres un Siguldas (4,2 %), Tukuma (3,5 %), Saulkrastu (2,8 %), Limbažu (2,0 %) un Ādažu (1,7 %) novads. 16,9 % braucienu veda uz Kurzemi, kur populārākie galamērķi bija Ventspils (3,7 %),Talsu (3,5 %), Kuldīgas (3,1 %) un Dienvidkurzemes (2,2 %) novads, kā arī Liepāja (2,1 %) un Saldus novads (1,6 %). Braucieni uz Vidzemi veidoja 13,7 %, kur populārākās apmeklētās vietas bija Cēsu (4,9 %), Valmieras (4 %) un Madonas (2 %) novads. 11,7 % braucienos devās uz Zemgali, kur populārākie galamērķi bija Jelgava (2,9 %), Bauskas (2,7 %), Jēkabpils (1,9 %), Aizkraukles un Dobeles (1,7 %) novads. Savukārt uz Latgali veikti 10,9 % braucienu, kur apmeklētākās bija Daugavpils (3,1 %) un Rēzeknes (2,5 %) valstpilsētas.
Vienas dienas ceļojumos pavisam iztērēti 212,6 milj. eiro, par 9,8 % vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk jeb 34 % no izdevumiem tērēti transportam, 28,4 % – pirkumiem, 17,9 % – ēdināšanas pakalpojumiem, 6,4 % – izklaides un kultūras aktivitātēm un 13,3 % – pārējiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vienas dienas braucienā bija 32,9 eiro, palielinoties par 9,8 eiro.
Vienas dienas braucienos pa Latviju biežāk devās sievietes (55,5 %), iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā, vidējo izglītību ieguvušie (46,9 %) un nodarbinātie (67,9 %).
Vairākdienu braucieni
Pērn vairākdienu ceļojumu skaits pa Latviju bija 2,8 milj., par 18,2 % vairāk nekā 2021. gadā. Rīga pērn atguva populārākā galamērķa statusu, tās īpatsvars palielinājās par 2 procentpunktiem un bija 7,6 %. Populārākais braucienu galamērķa reģions tāpat kā vienas dienas braucienos bija Pierīga – 31,7 %, kam sekoja Kurzeme (22,7 %), Vidzeme (14,8 %) Latgale (13,8 %) un Zemgale (9,4 %). Biežāk apmeklētās vietas bija Liepāja (5,8 %), Jūrmala un Saulkrastu novads (5,5 %), Limbažu (5 %), Talsu (3,9 %), Siguldas (3,8 %) un Dienvidkurzemes (3,5 %) novads.
Mazinoties Covid-19 pandēmijai un kontaktēšanās ierobežojumiem, 2022. gadā iedzīvotāju biežākais vairākdienu braucienu iemesls atkal bija radu un draugu apciemošana – 52,4 % no visiem braucieniem. Tam sekoja atpūtas (39,2 %), cits personīgs (6,2 %) un darījumu (2,2 %) iemesls.
Pērn vieglo automašīnu vai motociklu izmantoja 87,3 % ceļojumu (īpatsvara samazinājums par 2,9 %, salīdzinot ar 2021. gadu), 8,8 % braucienu devās ar autobusu (pieaugums īpatsvarā par 2,2 %) un 3,9 % – ar citu transporta vai pārvietošanās veidu.
Vietējā tūrisma ceļojumos pārsvarā tika izmantots personīgais transporta līdzeklis, tādēļ tikai 12,9 % braucienos bija nepieciešams veikt transporta rezervēšanu vai apmaksu, kas pārsvarā jeb 82,5 % veikta klātienē kasēs vai transporta līdzeklī, bet 17,5 % braucienu – izmantojot interneta rezervēšanas sistēmas, piemēram, “Pasažieru vilciena” mājaslapu pv.lv vai aplikāciju, mobilly u.tml.
Pavisam 2022. gadā vietējā tūrisma ceļojumos pavadītas 7,2 milj. nakšu, kas ir par 9 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lai arī joprojām biežāk izmantotā naktsmītne ir radu vai draugu mājoklis (55,6 % braucienu), tās īpatsvars vēl nav atgriezies līmenī pirms pandēmijas (2019. gadā – 72 % braucienu). Sākoties pandēmijai, 2020. gadā populārāka kļuva nakšņošana viesnīcās un līdzīgās mītnēs, kuru īpatsvars 2022. gadā sasniedza 17,3 % (2019. gadā tas bija vien 10,7 %). 16,6 % braucienu nakšņoja vasarnīcās jeb otrajās mājās, par 7,1 procentpunktu mazāk nekā 2021. gadā.
Pērn 51,2 % braucienu, kuros nakšņoja maksas naktsmītnēs, tās tika rezervētas pie pakalpojuma sniedzēja, bet 48,8 % braucienu – izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus, tai skaitā globālās rezervēšanas platformas (piemēram, Booking.com, AirBnB u.tml.). 55,7 % no visām nepieciešamajām rezervācijām tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas vai digitālās platformas.
Vidējais uzturēšanās ilgums ceļojumā bija 2,5 naktis, par 0,2 naktīm mazāk nekā 2021. gadā. Maksas naktsmītnēs uzturējās vidēji 2,2 naktis, bezmaksas – 2,7 naktis.
Vairākdienu ceļojumu kopējie izdevumi pērn bija 193 milj. eiro, kas ir par 18,2 % vairāk nekā 2021. gadā. Visvairāk jeb 27,5 % tērēti transportam, 18,9 % – naktsmītnēm, 16,6 % – ēdināšanas pakalpojumiem, 5,2 % – izklaides un kultūras aktivitātēm un 31,8 % – pārējiem izdevumiem.
Vidējie izdevumi vairākdienu vietējā tūrisma ceļojumā pērn bija 68,2 eiro, nemainoties salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 26,8 eiro, par 2,1 eiro vairāk nekā 2021. gadā. Vidējie izdevumi diennaktī, nakšņojot maksas naktsmītnēs, gan bija būtiski lielāki, proti, 61,6 eiro, savukārt nakšņojot bezmaksas jeb privātās naktsmītnēs – vien 17,1 eiro.
Visvairāk (34,8 eiro) diennaktī tērēja iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem, bet vismazāk (16,4 eiro) seniori vecumā no 65 gadiem.
Biežāk vairākdienu vietējā tūrisma ceļojumos pērn devās sievietes (55,3 %), iedzīvotāji 35–44 gadu vecumā (24,5 %), augstāko izglītību ieguvušie (49 %) un nodarbinātie (73,9 %).
Plašāka informācija par tūrisma statistiku pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā “Tūrisms”. Dati publicēti datubāzē sadaļā “Latvijas iedzīvotāju ceļojumi”.
