Autorius: Jānis Pēteris Bērziņš
Šaltinis: BalticTravelnews.com/Bild.de
Gandrīz katrai valstij ir savs labklājības mērītājs, kas ir izteikts kāda ēdiena standarta cenā. Piemēram, Francijā tā ir bagete, kuras cenas kāpums var izraisīt nemierus ielās un asus protestus sociālajos tīklos. Francijā ir pieņemts, ka bagetes cena nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt vienu eiro. Vācijā par nacionālo simbolu pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvis kebabs*, kas tiek pasniegts divos veidos – kebabs lavašā vai pita maizē. Vācijā ilgu laiku tika pieņemts, ka kebaba cena nedrīkst pārsniegt 5 eiro robežu.
Diemžēl pandēmijas, inflācijas un energoresursu augsto cenu kontekstā turku-vācu kebabs vidēji maksa 7,90 eiro. Lētākais kebabs ir Brēmenē, Dortmundē, Manheimā, Esenē, Visbādenē un Šverīnā, bet dārgākie ir Minhenē, Štutgartē, Hamburgā, Frankfurtē, Ķīlē un Leipcigā, kur viena kebaba cena var sasniegt gandrīz 10 eiro robežu.
Reklāma
Kebaba cena ir kļuvusi arī par Vācijas politiķu aktualitāti, jo tas lielā iedzīvotāju grupā izraisa nepatiku un neapmierinātību. Vācijā vienā gadā tiek apēsti apmēram 1,3 miljardi kebabu. Tāpēc Vācijas politikā tiek diskutēts par iespēju subsidēt kebabu, taču daudzi vācieši īsti nav mierā, jo līdzīgas problēmas cenu jomā ir arī tipiskiem vācu virtuves ēdieniem - cūkgaļas cepetim ar klimpām, švābu pelmeņiem ''Maultaschen'' vai Ķīles šprotēm.
*Kebabs ar līdzīgu izskaņu ir arābu, persiešu un turku valodās. Kebabs ir uz oglēm vai citā veidā cepta vai grilēta gaļa pēc Tuvo Austrumu, Centrālāzijas un Dienvidāzijas tautu tradīcijām. Kebaba pagatavošanai parasti izmanto jēra vai liellopu gaļu, bet atsevišķās receptēs pamatā ir vistas gaļa vai zivis.
Draudžiama portale www.travelnews.lt paskelbtą informaciją perpublikuoti be Travelnews.lt redakcijos sutikimo.
Top Offers
