No 2024. gada 13. jūlija līdz 24. augustam norisināsies astoņpadsmitais mākslas festivāls “Cēsis”. Šoreiz festivālu atklās izstāde “Sava pasaule. No neesoša muzeja krājumiem” Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā, kas interesentiem durvis vērs 13. jūlijā. Tās ekspozīcijā būs apskatāmi vienpadsmit mākslinieku darbi no topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma. Tās pašas dienas vakarā apmeklētājiem būs iespēja baudīt arī pianista Matīsa Žilinska džeza trio priekšnesumu. Savukārt festivāla īpašais muzikālais notikums – Riharda Vāgnera operu tetraloģijas “Nībelunga gredzens” noslēdzošās operas “Dievu mijkrēslis” koncertatskaņojums. Diriģenta Tarmo Peltokoski virsvadībā tas izskanēs spožu, pasaulē atzītu opersolistu, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) un Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” dziedātāju izpildījumā.
Kā ierasts, mākslas festivāls “Cēsis” apmeklētājiem ir sarūpējis daudzpusīgu programmu, sniedzot iespēju izbaudīt izmeklētas un augstvērtīgas mūzikas, vizuālās mākslas un teātra norises.
Reklāma
Šogad sadarbībā Latvijas Mobilo Telefonu festivāla organizatori Cēsu Laikmetīgās mākslas centra apmeklētājiem piedāvās iepazīties ar topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā iekļautajiem darbiem. No 13. jūlija izstāde “Sava pasaule. No neesoša muzeja krājuma”, eksponēs darbus, ko radījuši Latvijā zināmi mākslinieki: Miks Mitrēvics, Krišs Salmanis, Raitis Šmits, Rasa Šmite, Ojārs Pētersons, Armands Zelčs, Mārtiņš Ratniks, Famous FIVE F5 (Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks, Ieva Rubeze), kā arī izcilais serbu konceptuālās mākslas pionieris Braco Dimitrijevičs.
Kopš 20. gs. 80. gadiem sabiedrības uzmanības centrā ir jautājumi par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību. Muzeja neesamība veicinājusi vairāku nozīmīgu darbu izzušanu, sekmējot sabiedrības zināšanu trūkumu par konkrēto mākslas veidu, nespējot iedziļināties laikmetīgās mākslas izpausmēs. Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kuram Kultūras ministrija ir nodevusi glabāšanā šo kolekciju. Izstādes fokusā ir mākslinieka individuālais, īpatnējais un bieži paradoksālais skatījums uz pasauli un sevi tajā. Izstādē būs skatāmi video darbi, objekti un instalācijas, kuras apvieno autoru pārliecinošās spējas ilustrēt savu pasaules uzskatu un dzīves filozofiju. Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā izstāde būs apskatāma līdz 24. augustam.
Tāpat no 13. jūlija līdz 19. augustam Cēsu Izstāžu namā būs aplūkojama jau par tradīciju kļuvusī festivāla patrona SEB bankas stipendiātu jubilejas izstāde “Izaugsmes stāsti. SEB stipendijai glezniecībā 15 gadi”. SEB stipendija glezniecībā veicinājusi daudzu jaunu un talantīgu mākslinieku radošo un profesionālo attīstību. Izstāde dziļāk atklās šos stāstus, stipendiju saņēmēju unikālo ceļu pretī virsotnēm un radošos sasniegumus. Izstādes mākslas darbos atspoguļojas ideja par izaugsmi un attīstību mākslā, pievēršot uzmanību procesiem, transformācijām un attīstības posmiem. Izstādē būs apskatāmi mākslinieku Neonillas Medvedevas, Ata Jākobsona, Zanes Tučas, Elzas Sīles, Laimdotas Steķes, Klāva Lora, Madaras Neikenas, Zīles Ziemeles, Sandras Strēles, Kristapa Priedes, Annas Pommeres, Krišjāņa Elvika, Madaras Kvēpas, Alises Builevicas un Katrīnas Biksones darbi.
Festivāla muzikālo programmu sestdien, 20. jūlijā, Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā turpinās koncerts “Vox Clara. Viduslaiku dziedājumi”, kurā klausītājus priecēs senās mūzikas ansamblis Schola Cantorum Riga Guntara Prāņa vadībā. Koncertā skanēs viduslaiku sakrālā mūzika — gregoriskais korālis un dažādi vēlo viduslaiku polifoniskā repertuāra piemēri no vairākām Eiropas pilsētām. Galvenā uzmanība būs pievērsta Ziemeļeiropas mūzikas tradīcijām Hamburgā, Rīgā un Lundā, kā arī bagātīgajam Limožas agrīnās polifonijas mantojumam. Biļetes uz notikumu iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā no 2. maija.
Sestdien, 27. jūlijā, koncertzāles “Cēsis” skatuve uzmirdzēs Argentīnas tango karaļa Astora Pjacollas skaņās, klausītājiem piedāvājot viņa operitas jeb mazās operas María de Buenos Aires atskaņojumu. Uz skatuves titullomā redzēsim čīliešu izcelsmes dīvu Lusianu Mansīni (Luciana Mancini), Danielu Bonilju-Torresu (Daniel Bonilla-Torres), Daumantu Kalniņu, vijolnieku un atskaņojuma vadītāju Daniilu Bulajevu, bandoneonistu Artūru Noviku, sitaminstrumentālistu Reini Tomiņu, ģitāristu Miku Akotu, kā arī kamerorķestra Davinspiro Camerata mūziķus.
Komponista vienīgā opera (jeb kā viņš pats dēvēja šo “mazo operu” – operita) tapusi 20. gadsimta 60. gadu vidū ar izcilā dzejnieka Horacio Ferera dzeju (atdzejojumu latviešu valodā gatavo Edvīns Raups). Šis muzikālā teātra šedevrs ar savu kaislīgi smeldzīgo mūziku, vitālajiem ritmiem un dienvidniecisko melodiju jutekliskumu un šarmu ātri iekaroja arvien pieaugošu popularitāti visā pasaulē. To iestudējuši un turpina atskaņot izcili dziedātāji, aktieri un tango dejas pielūdzēji. Arī mūsu uzveduma galvenās lomas atveidotāja – čīliete Lusiana Mansīni to dziedājusi daudzos Eiropas un Latīņamerikas koncertnamos. Biļetes iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā no 2. maija.
Jau par festivāla tradīciju iedibinātā “Vāgneriāna” šogad turpināsies 3. augustā ar Riharda Vāgnera tetraloģijas “Nībelunga gredzens” noslēdzošo operu “Dievu mijkrēslis”. Uz koncertzāles “Cēsis” skatuves kāps spoži pasaules un Latvijas opersolisti, lai kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Valsts Akadēmisko kori “Latvija” dedzīgā un pasaules atzinību strauji iemantojušā somu diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā atskaņotu šo Riharda Vāgnera meistardarbu.
Koncertatskaņojumā galvenajās lomās piedalīsies pasaules vadošie Vāgnera operu solisti. Zīgfrīda lomā – Mihaels Veiniuss (Michael Weinius, Zviedrija), kurš bija izcils Zīgmunds operas “Valkīra” Cēsu koncertuzvedumā 2019. gadā, savukārt pērn – titullomas atveidotājs operā “Zīgfrīds” Cēsīs. Brinhildes lomā šogad iejutīsies dāņu soprāns Trīne Mellere (Trine Møller, Dānijā), kas aktīvi piedalās Vāgnera operu iestudējumos kopš 2022. gada un par Brinhildes lomu operā “Valkīra” Dānijas Karaliskās operas iestudējumā apbalvota kā gada labākā dziedātāja. Nībelunga Alberiha dēla – Hāgena – lomu dziedās viens no pieprasītākajiem Vāgnera lomu atveidotājiem, bass Ains Angers (Ain Anger, Igaunija), savukārt Gunters būs baritons Bogdans Baču (Bogdan Baciu, Rumānija), kurš pērn ar koncertu viesojies arī Latvijā. Blakus viņiem – starptautiski atzītās mūsu dziedātājas: valkīras Valtrautes lomā iejutīsies mecosoprāns Zanda Švēde, bet Gutrunes, Trešās nornas un Reinas meitas Voglindes lomas dziedās soprāns Liene Kinča. Citās lomās dzirdēsim arī Latvijas operas solistus Armandu Siliņu, mecosoprānu Irmu Pavāri un soprānu Airu Rūrāni. Video apjomīgajam “Dievu mijkrēšļa” iestudējumam gatavos starptautiskus panākumus nesen guvušais kinorežisors Dāvis Sīmanis. Pagājušā gada Riharda Vāgnera operas “Zigfrīds” koncertatskaņojums koncertzālē “Cēsis” diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā ieguva Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada koncerts”.
Ērtākai nokļūšanai no Rīgas uz koncertu Cēsīs un atpakaļ ir iespēja iegādāties biļetes uz īpaši norīkotu autobusu. Autobusa cenā nav iekļauta koncerta biļete. Biļetes un koncertatskaņojumu iespējams iegādāties šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/139596
Kā katru gadu festivālā varēsim baudīt arī teātra programmu. Informācijai par tās norises laikiem interesenti aicināti sekot līdzi festivāla mājaslapā – https://www.cesufestivals.com/.
Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora Latvijas Mobilā Telefona, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada domes un Vidzemes koncertzāles "Cēsis" atbalstu.
Mākslas festivāla “Cēsis 2024” biļetes būs iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv, kā arī festivāla norises vietās.
Plašākai informācijai par mākslas festivālu “Cēsis 2024” sekojiet www.cesufestivals.com vai festivāla Facebook lapā.
.png "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 24.10.2024 - 02.11.2024 Liels & Vegāns Burzma")
