Foto: Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs
Autors: Irina Zeibārte/Daiga Janševska
Avots: www.cesis.lv
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, turpinot sadarbību ar Cēsu vēstures un mākslas muzeju, piedāvā cēsniekiem un pilsētas viesiem jaunu izstādi „Āraišu ezerpils. Arheoloģiskie izrakumi un atradumi”.
Izstāde sniedz ieskatu Latvijas un Ziemeļeiropas mērogā izcila arheoloģiska pieminekļa – Āraišu ezerpils - atklāšanas un izrakumu vēsturē, kā arī dod iespēju pirmo reizi ārpus muzeja krātuvēm aplūkot unikālas senlietas, kas iegūtas Āraišu ezerpilī arheoloģisko izrakumu laikā. Izstādes eksponēšana Cēsīs ir likumsakarīga – Āraišu arheoloģiskais muzejparks, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa, atrodas tikai 7 km attālumā no Cēsīm.
Āraišu ezerpils ir viena no desmit Latvijas ezeros atklātām latgaļu klāstu mītnēm. Āraišu ezera saliņa kā arheoloģisks piemineklis zināma jau kopš 19. gs. 70. gadiem, taču īsto Āraišu ezera klāstu mītnes raksturu noskaidroja tikai pēc tam, kad desmit arheoloģisko sezonu laikā (1965.-1969., 1975.-1979.) arheologa Jāņa Apala vadībā izpētīja ¾ no apmēram 2500 m² lielās ezerpils platības, kā arī ceļu uz krastu. Izrakumos iegūtas ap 3500 senlietas, 120 restaurējami māla trauki, 106000 trauku lauskas, ap 25000 pārtikā lietoto dzīvnieku kauli. Āraišu ezerpils pašlaik ir pirmais plašāk pētītais šīs kategorijas piemineklis visā ziemeļaustrumu Eiropā. Izcili labi saglabājušās celtniecības paliekas ļāva izveidot zinātniski pamatotu Āraišu ezerpils rekonstrukciju dabā, atspoguļo seno latgaļu dzīvesveidu un celtniecības tradīcijas Latvijā vikingu laikmetā.
Izstādē apskatāmas unikālas senlietas – koka priekšmeti, veseli māla trauki, skandināvu zobena pogas, pavisam kopā 126 priekšmeti, autentiskas liecības par 9.-10. gadsimta ezerpils iedzīvotāju – latgaļu dzīves veidu. Izstādi papildina bagātīgi fotomateriāli par izrakumu gaitu.
Izstāde ir arī neliels veltījums šogad mūžībā aizgājušā arheologa Dr. hist. Jāņa Apala piemiņai, kura mūža darbs bija Āraišu ezerpils izpēte un zinātniski pamatotas rekonstrukcijas izveidošana. Jāni Apalu varam uzskatīt par zemūdens arheoloģijas aizsācēju Latvijā, viņš bija kompetentākais senās celtniecības speciālists Latvijā un eksperimentālās arheoloģijas aizsācējs un redzamākais pārstāvis Baltijā.
Izstāde apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā no š.g. 5. jūlija līdz 30. septembrim. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja darba laiks: katru dienu no plkst.10.00 līdz 18.00; brīvdiena – pirmdiena.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
