Parīzes Dievmātes katedrāli postījis smags ugunsgrēks (video)

16.04.2019 06:18 | Francija

Foto: Pixabay.com

Autors: Santa Bivbāne
Avots: BalticTravelnews.com/Wikipedia/History.com/reuters.com

2019. gada 15. aprīļa pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Ugunsdzēsēji smagi strādājuši un naktī uz otrdienu izdevies no liesmām pasargāt katedrāles pamatstruktūru un divus torņus. Ziņu aģentūra "Reuters" ziņojusi, ka, dzēšot liesmas, viens no ugunsdzēsējiem guvis nopietnas traumas.

Ugunsgrēka izcelšanās iemesls vēl nav noskaidrots, tomēr amatpersonas ziņo, ka tas varētu būt saistīts ar renovācijas darbiem, kas šobrīd notiek katedrālē. Interneta vidē publicēti neskaitāmi attēli un video, kuros redzams, kā pār Parīzes Dievmātes katedrāli ceļas liesmas un dūmu mutuļi. Jo īpaši sāpīgi vērot video, kurā redzams, kā sabrūk ikoniskais ēkas galvenais tornis un jumts.

Reklāma

Parīzes ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, kas satriekti vēroja notikušo nelaimi. Uguns un ūdens nodarītais postījums ir neaptverams.

Parīzes Dievmātes katedrāle tika dibināta 1163. gadā, taču unikālā, gotiskā stilā celtā dievnama būvniecība tika pabeigta vien 1345. gadā, turklāt pēc tam tas ticis vairākkārt pārbūvēts.

Parīzes Dievmātes katedrāle ir viens no visvairāk apmeklētākajiem tūrisma objektiem Parīzē. Elpu aizraujošās vitrāžas, kas datējamas pat ar 13. gadsimtu, kombinējas ar tikpat iespaidīgajām griestu velvēm, neatstājot vienaldzīgu nevienu apmeklētāju.

Šī katedrāle ir bijusi aculieciniece pašiem spilgtākajiem Parīzes vēstures notikumiem, un, piemēram, 1450. gadā parīziešiem tās pievārtē beidzot izdevās nomedīt vilku baru, kuri ilgstoši bija plosījušies pa pilsētu. Katedrāle tika apgānīta Franču revolūcijas laikā, taču līdz pat mūsdienām tai izdevās saglabāt dievnama statusu.

Parīzes Dievmātes katedrālē esot bijis ap 8000 sēdvietu un 20 000 stāvvietu. Šis Parīzes lielākais dievnams vispilnīgāk atbilst viduslaiku priekšstatam par pasaules modeli.

Fasāžu mākslinieciskajā izveidē liela loma ir skulpturālajam dekoram - statujām, ciļņiem, kas redzami ne vien frīzveida joslā, bet arī portālu timpanonos un starp portāliem. Plastiskajos rotājumos izmantotas ne vien cilvēka auguma formas, bet arī augu un ģeometriskais ornaments un fantastisku būtņu atveidi. Piemēram, ūdens notekas veidotas kā rīkles atpletuši pūķi, uz balustrādes tup akmens himēras.

Parīzes Dievmātes katedrāle aprakstīta franču rakstnieka Viktora Igo (Victor Hugo) 1831. gadā izdotā romānā Notre dame de Paris. Tā zināma arī no latviešu komponista Zigmara Liepiņa operas "Parīzes Dievmātes katedrāle".