Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/lonelyplanet.com
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdoğan) 2020. gada 10. jūlijā pēc tiesas lēmuma parakstīja rīkojumu par Svētās Sofijas katedrāles nodošanu Turcijas reliģisko lietu direktorātam un atvēršanu musulmaņiem lūgšanām.
Tādējādi Turcijas augstākā administratīvā tiesa anulējusi 1934. gadā pieņemto dekrētu, ar kuru Stambulas Svētās Sofijas katedrāle tika pārvērsta par muzeju.
Reklāma
Lai arī prezidenta oficialajā paziņojumā sociālajā tīklā Twitter ir uzsvēts, ka katedrāles durvis joprojām būs atvērtas visiem interesentiem, neatkarīgi no valsts un reliģskās piederības, šobrīd vēl nav skaidrs, cik pieejama šī apbrīnojamā celtne būs ceļotājiem un kādi nosacījumi tiem būs jāievēro.
Svētā Sofija, Svētā gudrība, jeb mūsdienu Ajasofjas muzejs, ir bijusī Austrumu pareizticīgo baznīca, kuru 1453. gadā Osmaņu turki pārveidoja par mošeju un 1935. gadā - par muzeju. Katedrāle atrodas Sirkedži mikrorajonā (Eminēnī rajons, Stambula, Turcija) un tā vēsturē tiek uzskatīta par vienu no diženākajām pasaules celtnēm. Konstantinopoles krišanu un šīs ēkas nokļūšanu Osmaņu varā Grieķu pareizticīgā baznīca uzskata par vienu no lielākajām kristietības traģēdijām.
Baznīcas nosaukums cēlies no grieķu nosaukuma "Ἁγία Σοφία", kas ir saīsināts variants no "Ναὸς τῆς Ἁγίας τοῦ Θεοῦ Σοφίας" - Svētās gudrības baznīca.
Svētās Sofijas katedrāli mākslas vēsturnieki dēvē par astoto pasaules brīnumu un tā ir viens no varenākajiem izdzīvojušajiem Bizantijas arhitektūras paraugiem. Īpaša vēsturiska nozīme piešķirta tieši iekšējai apdarei - mozaīkām un marmora pīlāriem, apšuvumiem. Celtniecībā tika izmantoti paši dārgākie materiāli, kas šurp tika atgādāti pat no visattālākajām impērijas vietām. Katedrāle bija lielākā pasaulē tūkstoš gadus, līdz tika uzbūvēta katedrāle Seviļā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
