Lai gan amerikāņi pirmie radīja apvidus auto un britu apvidnieki kļuva populāri Āfrikā, par pasaules vadošajiem SUV speciālistiem jau sen tiek uzskatīti japāņi. Uzreiz aiz viņiem atrodas dienvidkorejieši, kas piedāvā krosoverus ar labāku cenas un kvalitātes attiecību. Mūsdienās daudzi it kā apvidus auto vairs nav pilnvērtīgi bezceļnieki, savukārt īstie purva bridēji kļuvuši dārgi. Kāpēc tā noticis, un vai tirgū ir ērti, lieli un cenas ziņā pieejami apvidus auto, kas apmierinās arī ikdienas vajadzības?
Tirgus segments, kas piedzīvojis pamatīgas pārmaiņas
Reklāma
Pirmo īsto pilnpiedziņas apvidnieku radīja amerikāņi Otrā pasaules kara laikā. Vēlāk šo auto filozofiju civiliedzīvotājiem pielāgoja briti, radot Land Rover, bet pagājušā gadsimta beigās SUV ražošanai pilnvērtīgi pievērsās japāņi. Gandrīz katram Japānas autobūves zīmolam bija labs, izturīgs un jaudīgs apvidnieks. Bieži vien pat vairāki. Toyota Land Cruiser, Nissan Patrol, Nissan Pathfinder, Mitsubishi Pajero, Isuzu Trooper, Suzuki Vitara un Jimny utt. Taču ar laiku, vismaz Eiropā, uz ceļiem tie parādījās aizvien retāk.
"Šīs automašīnas lēnām izzuda, jo tikai retais ar tām patiešām brauca pa bezceļu. Par to jauno auditoriju kļuva ģimenes, kurām šķista, ka lielākas automašīnas ir drošākas. Rezultātā Eiropas ražotāji sāka piedāvāt lielus SUV, kas bija radīti komfortam, nevis nervus kutinošiem braucieniem pa smilšu kāpām. Tie bija BMW X5, Mercedes-Benz ML un Volkswagen Touareg. Uz parasta ceļa šie auto patiešām bija pārāki par vecajiem japāņu apvidniekiem ar rāmja konstrukciju. Patrol, Pajero un citi modeļi pastāv joprojām un ir populāri Arābijas pussalā, kur cilvēki patiešām brauc pa smiltīm un citām sarežģītām virsmām. Toties civilizētajā Eiropā tie nevienam īsti nav vajadzīgi," stāsta Kursors.lv auto žurnālists Māris Gaugers.
Šī gadsimta sākumā lielo ģimenes apvidus auto potenciālu pamanīja arī dienvidkorejieši un sāka eiropiešiem piedāvāt to, ko viņi vēlējās. Tās bija lielas automašīnas par pieņemamu cenu un ar saprātīgām ekspluatācijas izmaksām. Hyundai Santa Fe un Kia Sportage kļuva par pirmajiem korejiešu modeļiem, par kuriem eiropieši nesmējās. Šajā ziņā vērts pieminēt arī SsangYong zīmolu, kura arsenālā bija tikai automašīnas ar lielāku klīrensu un kura flagmanis Rexton izcēlās ne tikai ar pieklājīgu aprīkojumu, bet arī izsmalcinātām apvidus pārvarēšanas spējām.
Taču arī tas mainījās. Cilvēki arvien mazāk uzmanības pievērsa vadāmībai un tās vietā par prioritāti noteica apjomīgu virsbūvi un augstu sēdpozīciju. Apvidus braukšanu, pat korejiešu modeļos, sāka aizstāt luksusa elementi. Jaunie Kia Sorento un Hyundai Santa Fe joprojām ir pievilcīgi, taču vairs nav orientēti uz sarežģītu apvidu. Tiem ir komfortabls ādas salons, sēdekļi pat septiņiem cilvēkiem, lieli displeji, bagātīgs aprīkojums, hibrīddzinēji, un, lai gan ir patīkami braukt pa grants ceļiem, ar tiem nerodas vēlme doties bezceļos.
SUV ir izdzīvojuši
SsangYong nesen nomainīja nosaukumu uz KGM un savu lepnāko un lielāko modeli Rexton padarīja vēl greznāku. Tagad tam ir smalki izšūts salons ar ādas apdari, elektriski regulējami sēdekļi, izsmalcināti LED lukturi, 360 grādu kameras, pieejama adaptīvā kruīza kontrole un daudzas citas drošības un komforta sistēmas. Vienu lietu gan Dienvidkorejas uzņēmums nav mainījis – Rexton joprojām ir solīds un klasisks rāmja SUV.
“KGM Rexton nav viens no tiem pilsētai draudzīgajiem krosoveriem, kas imitē 4x4 bezceļa spējas. Patiesībā Rexton pārsteigs pat tos, kuri SUV spējas vērtē par zemu: tam ir visu riteņu piedziņa, vilktspēja ir 3,5 tonnas, un tas ir ietilpīgāks par dažu labu Londonas dzīvokli," krosoveru spilgti raksturo WhatCar žurnālists Stīvs Hantingfords.
Uz rāmja balstītā SUV konstrukcija ir izturīga un labi piemērota bezceļam. Rexton izceļas ar pastāvīgu pilnpiedziņu, bloķējamu diferenciāli un augstu klīrensu, precīzāk – 22,4 cm. Tas viss padara šo auto par īstu apvidnieku. Tomēr tirgus ir pierādījis, ka eiropieši reti brauc pa bezceļu, taču lielas automašīnas viņiem patīk. Turklāt virsbūvē integrētā balstiekārta padara komfortablāku braukšanu pa asfaltu, kā arī precīzāku vadāmību līkumos. Kāpēc KGM neseko citu Korejas un Japānas kompāniju piemēram?
"KGM nav ļoti populārs zīmols. Tas nav tik liels ražotājs, ka tehnoloģijās varētu investēt miljardiem eiro. Un, pat ja varētu, ne tik pazīstamam zīmolam būs grūti konkurēt ar labi zināmām kompānijām, tāpēc ir jāmāk ar kaut ko izcelties. Manuprāt, Rexton māk. Šajā cenu kategorijā tam nav tiešu konkurentu," uzskata Māris Gaugers.
Ja vajag apvidnieku, ir no kā izvēlēties
Pēc Māra domām, KGM nevar salīdzināt ar citiem korejiešu modeļiem. Lai gan cenas ir līdzīgas, Santa Fe, Sorento un Rexton filozofija ir krasi atšķirīga: pirmie divi ir nedaudz patīkamāki uz asfalta, taču nespēj turēt līdzi Rexton sarežģītos apstākļos.
Ja esat gatavs iegādāties apvidus auto, kura cena nepārsniedz 50 000 eiro, KGM Rexton izskatās pat ļoti vilinoši. Toyota Land Cruiser pieejams no 74 900 eiro, Jeep Wrangler – no 87 990 eiro, bet Land Rover Defender sākumcena ir 71 400 eiro. Ja gribas bagātīgi aprīkotu automašīnu ar jaudīgu dzinēju, minēto modeļu cena var pārsniegt pat 100 000 eiro slieksni. Lētākās alternatīvas ir darbam paredzētie pikapi.
"Daudzi dzīvo tālu no pilsētas vai brīvdienās labprāt sev un automašīnai uzrīko ekstrīmu ar sarežģītiem elementiem. Šie cilvēki novērtēs ne tikai pilnpiedziņu, bet arī bloķējošos diferenciāļus. Šādām prasībām atbilst ļoti maz jauno automobiļu. Iespējams, KGM Rexton Latvijā nebūs ļoti pieprasīts, taču nelielai grupai tas ir vienīgais saprātīgais variants," secina Māris Gaugers.
pix-LAT.3860.gif)
