Ilgtspēja ir ne tikai moderns vārds, bet arī ieradums, kas sabiedrībā kļūst arvien izplatītāks. Cilvēki veikalā izmanto vairākkārt lietojamus maisiņus, degvielas uzpildes stacijā kafiju lej savās krūzītēs un ūdeni dzer no savām, nevis plastmasas pudelēm. Tāpat arvien vairāk cilvēku pāriet uz elektroauto. Bet vai ar to ir gana? Daudzus gadus ar katru jauno paaudzi mašīnas ir kļuvušas nedaudz lielākas, ērtākas un greznākas, bet vai mums tas viss patiešām ir vajadzīgs? Varbūt tas viss ir tikai vēlmju un ieraduma rezultāts?
Jaunākās tendences nosaka ieradumi un vajadzības
Reklāma
Mercedes-Benz S-klase pēdējo paaudžu laikā ir izaugusi vairāk nekā par desmit centimetriem, Volkswagen Golf jaunākās paaudzes modelis ir gandrīz par pusmetru garāks nekā pirmatnējais Mk1, un šādus piemērus var atrast gandrīz visu zīmolu modeļu spektrā.
Starp citu, pieaug arī mašīnu masa. Pirmās paaudzes Golf svēra nedaudz mazāk par tonnu, bet jaunais – gandrīz pusotru. Nemaz nerunājot par to, ka kompaktie auto strauji iziet no modes un dod vietu izmēros lielākiem krosoveriem.
Protams, lielu daļu jauno auto svara veido dažādas tehnoloģijas, taču daudz ko nosaka cilvēku paradumi un vēlmes. Ražotāji vienkārši cenšas izprast mūsu vajadzības un reaģēt uz tām.
"Nereti izskan viedoklis, ka cilvēku prioritāte ir klimata pārmaiņas, ekoloģija un ilgtspēja. Tiek atgādināts, ka mums šajā pasaulē vajadzētu atstāt pēc iespējas mazāku ekoloģisko pēdu, taču – tai pašā laikā šie paši cilvēki brauc ar lieliem krosoveriem un apvidniekiem. Pat ja šis SUV ir elektrisks, tas bieži vien nav diez ko aerodinamisks. Lai nobrauktu daudzus kilometrus, tiem ir vajadzīgi lieli akumulatori, kuri, kā zināms, nav nekādi vieglie. Lai tos pārvadātu, jātērē daudz enerģijas. Patiesībā lielākā daļa mūsdienu apvidnieku pēc definīcijas nav uzskatāmi par apvidniekiem, jo to spēja izbraukt bezceļu ir visai nosacīta. Tiesa, daudziem nemaz arī nevajag bezceļu bridēju, viņiem vienkārši patīk sēdēt augstāk. Taču rezultātā ikdienā pa asfaltu viņi brauc ar augstu un smagu mašīnu,” secina Profi Latvija redaktors Guntars Pulss.
Pēc viņa domām, tiem, kuri vēlas nopietni aizsargāt dabu, vajadzētu atteikties no pārmērīga komforta, jo tajā nākas ieguldīt lielus resursus. Arī visa šī komforta transportēšana prasa lielus resursus, kas nozīmē arī lielākas izmaksas.
Ilgtspēja pieprasa vienkāršību
"Ideālā gadījumā, ja jūs gribētu būt Grētas Tunbergas labākais draugs, jums vajadzētu iegādāties visvienkāršāko elektroauto un braukt ar to, līdz tas vairs nekust uz priekšu. Mašīnas maiņa ik pēc trim vai pieciem gadiem nepavisam nav tas zaļākais pasākums, jo arī pati spēkratu ražošana ārkārtīgi piesārņo vidi," saka Guntars Pulss.
Ražotāji gan apzinās, ka vēlme dzīvot greznāk un ērtāk traucē ilgtspējas mērķiem, tāpēc piedāvā dažādus risinājumus. Franču uzņēmums Citroën prezentējis konceptauto Oli, kas radīts, ņemot vērā ilgtspēju un ekonomisko efektivitāti visā auto dzīves ciklā. Lai šī mašīna būtu pēc iespējas videi saudzīgāka ne tikai braukšanas, bet arī ražošanas laikā, tajā izmantoti neierasti risinājumi. Piemēram, jumts izgatavots no īpašas struktūras kartona, tāpēc ir ārkārtīgi viegls un izturīgs. Sānu durvis abās pusēs ir vienādas. Tas nozīmē, ka tiek atvieglota ražošana, tādējādi samazinot gan auto, gan rezerves daļu izmaksas.
Tāpat Oli nav iebūvētās skaņu sistēmas. Tam lieliski noder uzlādējami bezvadu skaļruņi – tiem paredzēta vieta priekšējā panelī. Vējstikls ir pilnībā vertikāls, tāpat kā lielākā daļa virsbūves daļu. Tā rezultātā stikls ir zems, attiecīgi izgatavošanai vajag mazāk materiāla. Tas ļauj samazināt arī ražošanas izmaksas un pazemina transportlīdzekļa kopējo masu.
Svara kritērijs ražotājam bijis ļoti būtisks. Citroën pārstāvji īpaši uzsver, ka Oli sver tikai vienu tonnu. Visi citi, pat vismazākie, tirgū pieejamie elektroauto ir smagāki. Salīdzinājumam: VW e-Up! sver 1248 kg, bet Fiat e500 – 1365 kg. Lai sasniegtu šādu rezultātu, franči izmantojuši dažādus risinājumus, piemēram, sēdekļi ir izgatavoti no pārstrādātiem materiāliem.
Citroën konceptauto uzstādīts 40 kWh akumulators, ar kuru tas spēj nobraukt 400 kilometrus. Vertikālais vējstikls varētu radīt bažas par aerodinamiku, taču Oli ir ieviesta eksperimentāla Aero Duct sistēma, kas gaisu novirza uz stiklu. Izstrādātāji apgalvo, ka tas rada aizkara efektu un padara mašīnu aerodinamiski efektīvāku.
Priekšrocības lielajās pilsētās
Tāda tipa mašīnām kā Citroën Oli mūsdienu pasaulē noteikti ir sava vieta, īpaši blīvi apdzīvotās Eiropas pilsētās. Taču latvieši, vismaz pagaidām, dod priekšroku vecākiem premium modeļiem. "Ja kāds saka, ka mums ir šauri ceļi un nav stāvvietu, lai aizbrauc uz kādu Eiropas lielpilsētu vai iztēlojas, ka visas lielās Latvijas pilsētas ir kā Vecrīga, kur ar mašīnām ir aizliegts iebraukt. Šādā gadījumā daudziem nāktos lauzīt galvu, kur ikdienā novietot savu lielgabarīta mašīnu, un beigās, iespējams, viņi pārietu uz ko mazāku," uzskata Guntars.
Viņš arī atgādina, ka Latvijā dabas resursu nodoklis ir tikai simbolisks. Savukārt Eiropā autovadītāji par vides piesārņojumu maksā daudz vairāk – tāpēc arī biežāk izvēlas jaunas mazas mašīnas. "Iespējams, arī citur Eiropā cilvēki vairāk vēlētos piecgadīgu BMW apvidnieku. Mūsu valstī tas maksā tikpat, cik jauns mazauto. Taču eiropietis aprēķina, ka nodokļu dēļ BMW uzturēšana viņam izmaksās vairākas reizes dārgāk un vēl pilsētā būs problēma to novietot. Rezultātā izvēlas ko makam un nervu sistēmai saudzīgāku," rezumē Guntars.
Lai arī Citroën Oli ir tikai konceptuāls automobilis un uz koplietošanas ceļiem tas nebūs sastopams, tomēr, ņemot vērā Citroën zīmola ambīcijas, tā nākotnes modeļos redzēsim daudz Oli iedvesmotu elementu.
