Krucifikss – katoliskās Latgales simbols, neatņemama Latgales novada
ainavas sastāvdaļa, savdabīgs mākslas darbs. Latgalē krucifiksus sāka
būvēt jau 18. gadsimtā. To būvēšanas tradīcijas visstraujāk attīstījās
20. gs. 20.-30. gados. Vaboles pagastam raksturīgs tas, ka šeit bija un
arī šodien ir vislielākais krucifiksu skaits Latvijā. Pēc 20. gs. 40.
gadiem daudzi no tiek tika iznīcināt. No 44 krucifiksiem šodien ir
saglabājušies tikai 29. 80.-90. gados sādžu iedzīvotāji pakāpeniski
uzsāka krustu atjaunošanu. 1998. gadā Skrindu muzejs par Kultūras
ministrijas līdzekļiem pagastā atjaunoja 2 krucifiksus.
Visvecākie krusti, kas saglabājušies cilvēku atmiņā, bijuši
vienkārši, rupji aptēsti, samērā zemi. Vienkāršību noteica laika un,
iespējams, arī amata prasmes trūkums. Krustu izskats laika gaitā
mainījās. 20. gadi raksturīgi ar to, ka sāka parādīties krusti ar
jumtiņiem. Celti dažādos laikos, tie atšķīrās gan augstuma, gan formas
ziņā. Dažviet tie sasniedza pat 4 m augstumu un bija ar grezni rotātu
jumta daļu. Vaboles pagastā tādi bija vairāki. 30.-40. gados parādījās
daudz smagnēju, no cementa lietu krustu, kas daudz neatšķīrās viens no
otra. Ļoti izplatīti bija čuguna krusti, kuru pamati tika lieti no
betona. 80.-90. gadi raksturīgi ar to, ka krustus atjauno, izmantojot
koku.
Par ciemu krustu reliģisko un kultūrvēsturisko nozīmi runā vēsture.
Krusts ceļmalā un ar to saistītās aktivitātes ir viena no senākajām un
skaistākajām tradīcijām Latgalē. Pie ciemu krustiem maija vakaros
pulcējās ciemu ļaudis uz dievkalpojumu. Pie krustiem tika dziedātas
garīgās dziesmas un skaitītas lūgšanas. Dziedāts tika līdz vēlam
vakaram. Krusti bija bagātīgi rotāti ar meijām un ziediem. Pie krusta
piestiprināto mūku rotāja ziedu vainags. Pagastā esošie krusti rotāti
vēl tiek arī šodien, bet dziesma maija vakaros skan tikai pie
atsevišķiem krucifiksiem. Šīs skaistās tradīcijas atjaunošana,
izveidojot un uzstādot krucifiksus, nenozīmē identiski kopēt bijušo.
Izzinot pagātnes tradīcijas, tiek meklēts to labākais pielietojums
šodienā. Krusts mūsdienās tiek izmantots arī kā piemiņas vietas
apzīmējums. Kalnainā un skaistā vietā Liepu Mukānos, kur kādreiz
bijušas Skrindu mājas, 1990. gadā tika uzstādīts 4 m augsts koka krusts
un iekārtota piemiņas vieta. Akmeni ar uzrakstu “Skrindu māja”
darinājis tēlnieks I. Folkmanis.
Lūdzam norādīt Jūsu kontaktus, tie netiks publicēti!
Kontaktinformācija ir nepieciešama, lai atsauksme nebūtu anonīma un nepieciešamības gadījumā mēs varētu ar Jums sazināties, lai precizētu detaļas. Reģistrējies ar savu Facebook kontu un dati nebūs jaievada.