Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/visitestonia.com
Igauņi tic, ka daba un viss, kas ir tajā (svētvietas, koki, akmeņi, ūdeņi utt.) ir kā dzīvas būtnes un dvēseles, kam ir dziedinošs efekts uz cilvēkiem un visiem procesiem, kas norit apkārt.
Uzzini, kuras ir labākās vietas, kur to izdarīt Dienvidigaunijā kur kilometriem tālu nav sastopama neviena dzīva dvēsele!
Reklāma
Hermas mūri Piusas upes senlejā
Hermas Kalna (Härma Mäemine) mūris jeb Pagraba mūris ir Igaunijas augstākais devona laikmeta smilšakmens atsegums. Senlejas krasta augstums te sasniedz 43 metrus. 150 metrus garā atseguma redzamās daļas augstums ir 19 metri. Hermas Apakšējais jeb Kelgusnīdu mūris ir 20,5 metrus augsta, izvirzīta klints, kuras māla slāņu spilgtās krāsas un majestātiskā piramīdas forma padara to par Piusas senlejas gleznaināko objektu. Upes ielokā izvietotā pļava ir lieliska vieta telšu uzstādīšanai un ugunskura kurināšanai.
Loodi Dabas parks un smilšakmens atsegums
Loodi Dabas parka ziemeļu daļā atrodas Vīlandes senleja, kuru uzskata par Sakalas visvecāko senleju. Dienvidu pusē atrodas Sinialliku (Zilavotu) pilskalns un Paistu senleja, kur atrodami daudzi atsegumi. Interesanti zināt: Loodi-Pistmē (Loodi-Stāvkalnā) atrodas viens no Igaunijas visvecākajiem lapegļu mežiem. Aiz Loodi muižas atrodas Paistu mākslīgais ezers, pie kura sākas pārgājienu taka. Taka ved pa mainīga reljefa apvidu, pa kuru ejot, nokļūsi līdz vislielākajam atsegumam, ko tautā dēvē par Loodi Elli. Atseguma zemākajā daļā ir ala, no kuras iztek avots.
Zilais avots
Avots ir pazīstams kā sens upuravots, kas savu nosaukumu ieguvis no kristāldzidrā ūdens un savdabīgās zilās nokrāsas, kuru veido dibenā nogulsējušies zilie māli. Interesanta informācija: leģenda stāsta par zilacainu meiteni, kura, muižnieka piesmieta un bēdu sagrauzta, esot noslīcinājusies avotā. Avots arī atdošot noslēptos dārgumus, ja no tā vienlaikus dzers septiņi brāļi. Vēl cilvēki ticēja, ka Zilajam avotam piemīt dziedinošas spējas, un tajā upurim tika mestas sudraba monētas. Netālu no avota atrodas pilskalns, kurā 12.-13. gadsimtā atradās senigauņu pils, un Sinialliku (Zilā avota) ezers.
Kallastes stāvkrasts
Kallastes pilsētā atrodas Igaunijā garākais devona smilšakmens atsegums – saskaņā ar 2001. gada mērījumu rezultātiem aptuveni 930 metru garš. Atseguma maksimālais augstums ir 8 metri. Sākot no pilsētas dienvidu puses un, virzoties līdz centrālajam laukumam, ir redzami 11 atsegumi. Kad paisuma laikā paceļas ūdens līmenis, tad viļņi lauž atsegumu, tādēļ smilšakmens atsegumos ir izveidojušās daudzas alas. Lielākās no tām ir 1,5 metrus augstas un līdz pat 6 metriem dziļas. Vistālākā dienvidu daļa un augstākā atseguma daļa no 1959. gada ir iekļautas dabas aizsargājamo objektu sarakstā.
Kassinurmes pilskalns un svētbirzs
Kassinurmes senā apmetne tikusi izveidota pirms 7 tūkstošiem gadu, bet pilskalns šajā vietā uzcelts pirms 2 tūkstošiem gadu. Svētbirzs tika atklāta ciemata celtniecības gaitā, un tā ir viena no vecākajām svētvietām Igaunijas teritorijā. Atjaunots ir senā pilskalna fragments. Šobrīd svētbirzs ir kļuvusi par vēstures interesentu iecienītu vietu, kur tiek rīkotas senatnīgu kauju spēles, tiek atdzīvinātas senas tautas tradīcijas un svinēti tautas kalendāra svētki. Veselības taka piedāvā iepazīt daudzveidīgo vietējo dabu un izbaudīt gleznaino reljefu.
Tellingumegi kalna skatu tornis un atpūtas vieta
Tellingumegi kalnā (78,5 metri virs jūras līmeņa) izveidota atpūtas vieta, kurā apmeklētāji var izmantot divas ugunskura vietas, koka šķūni, apjumtu galdu, šūpoles un DC. No 28 metrus augstā koka skatu torņa paveras apbrīnojams skats uz līkločainās Mustjegi upes palienēm. Netālu Mustjegi upe ieplūst Gaujā. Tellingumegi pakājē sākas ar norādēm iezīmēta 18 kilometrus gara velosipēdu taka, ka arī 2 kilometrus gara pārgājienu taka apkārt Tellingumegi kalnam. No šejienes iespējams doties arī 60 kilometrus garā senās Livonijas kultūras mantojuma takā cauri Igaunijai un Latvijai pa Gaujas krastu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
