Foto: Pixabay.com/Magnus Heimets
Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/visitestonia.com
Igauņiem Peipusa ezers ir ļoti nozīmīgs simbols, kas atspoguļots arī tautas eposā – galvenais varonis brida tam pāri pēc dēļiem. Mūsdienās gan tā vairs neviens nedara, taču ezers ir patiesi milzīgs un spēj piedāvāt tik daudz interesanta, ka pirmajā mirklī dažas lietas var palikt nepamanītas.
Kauksi
Reklāma
Viena no Igaunijas populārākajām pludmalēm atrodas Peipusa ziemeļu galā, nevis jūras ziemeļu vai rietumu krastā. Smilšainā josla, kas sākas pie Kauksi, stiepjas līdz pat Vasknarvai, veidojot garāko pludmali visā valstī. Silto un tīro ūdeni katru gadu bauda daudzi vietējie atpūtnieki, kam nepatīk jūras sāļums.
Kauksi ciemā joprojām ir saglabājusies pagājušā gadsimtā 30. gados celtā Rannapungerja bāka, no kuras paveras lielisks skats uz ezeru. Katru vasaru, kad tiek rīkots tradicionālais Bākas koncerts, no tās atskan brīnišķīgas melodijas. Šogad tas notiks 25. jūlijā 2020.
Apkārtnē atrodas vairāki telšu laukumi, pārgājienu takas un dabas centri. Pavisam netālu 10 minūšu brauciena attālumā ir unikāls tilts. Patiesībā ziemeļu kaimiņiem tādi ir vairāki, taču tikai viens ar jumtu – gandrīz 26 metrus garo Jeruskas koka tiltu uzcēla 2013. gadā.
Sīpolu ceļš
Ezera rietumu krasta Sīpolu ceļš piedāvā daudz vairāk, nekā tikai gleznainu braucienu gar ezera malu. 17. gadsimtā no Krievijas atbēgušie vecticībnieki joprojām šeit dzīvo pēc saviem tikumiem un paražām, ar ko labprāt iepazīstina arī visus interesentus.
Garā ceļa malās sarindotie ciemi no Varnjas līdz Kallasei apbur jau no pirmā mirkļa un atklāj apkaimes bagāto vēsturi. Nogaršot vietējo sīpolu pīrādziņus, nopirkt zeltaini dzelteno sīpolu virtenes un gardas zivis no vietējo zvejnieku loma ir katra šīs teritorijas apmeklētāja gandrīz vai obligāts pienākums.
Pīrisāre
Pīrisāres sala atrodas Peipusa un Lemmijerva savienošanās vietā. Ziemā šajā pārsvarā vecticībnieku apdzīvotajā salā mitinās apmēram 30–40 iedzīvotāju, toties vasarā to skaits sasniedz 300. Līdzās dzīvojamajām ēkām šeit atrodas vecticībniekiem lūgšanu nams, pareizticīgo baznīca, kas mūsdienās gan vairs nedarbojas, un trīs kapi.
Siltajā gadalaikā no trešdienas līdz svētdienai uz Pīrisāri var nokļūt ar Laksāres ostas prāmi, kas līdz galamērķim aizvedīs 45 minūtēs. Tā kā sala ir ļoti maza, automobili var atstāt kontinentā un salu vienas dienas laikā izstaigāt kājām. Noteikti ņemiet līdzi piknika grozu, jo veikala tur nav.
Alatskivi
Neskatoties uz nelielo miestiņu, šeit ir viss: rokdarbu veikals, antikvariāts, vairākas ēdināšanas vietas, viesu nams un... Igaunijas greznākā pils. Proti, Alatskivi ciemā atrodas Skotijas Balmorāla pils mazākais brālis. Patlaban 19. gadsimtā celtajā skaistajā muižas ēkā atrodas restorāns, apmeklētāju centrs, rokdarbu darbnīcas, dabas centrs un arī viesnīca.
Setu zeme
Igaunijas dienvidaustrumu stūrī atrodas Setu zeme, kas sniedzas līdz pat Pleskavas ezeram aiz Krievijas robežas. Lai gan oficiālās valstu robežas gadsimtu gaitā ir daudzreiz pārbīdītas, Igaunijas etniskās grupas setu vienotība nav mazinājusies. Pēc aplēsēm, Igaunijā un Krievijā patlaban dzīvo apmēram 10 000 setu, kas ar lepnumu runā savā valodā.
Setumā gada lielākais notikums ir vasaras Karaļvalsts svētki, kuros tiek kopīgi dziedāts, dejots, gatavotas maltītes un uz gadu ievēlēts setu karalis ülemsootska, kas ir viņu dieva Peko vietnieks uz zemes. Krāšņais pasākums, kurā var piedalīties visi interesenti, šogad notiks 5. augustā Luhamā.
Voremā
Pa ceļam no Tartu līdz Mustvē, izmetot līkumu, jūs nonāksiet Voremā. Cieši cita pie citas saspiedušās izstieptas gravas un ezeri ir pēdējā ledus laikmeta rezultāts, kas priecē ar gleznainām dabas ainavām. Voremā ir vieta, kur radušās daudzas teiksmas, kas gadu gaitā izplatījušās un iekļautas arī igauņu tautas eposā "Kalevipoegs".
Ja gadās nonākt Voremā, noteikti jādodas uz Elistveres dzīvnieku parku, kur iespējams vērot savvaļas dzīvniekus dabiskai videi maksimāli līdzīgos apstākļos. Līdzās vietējiem lāčiem, lūšiem un aļņiem te dzīvo arī eksotiskie ziemeļbrieži un sumbri.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.